ASAP

Dažkārt vēstules beigās jāpiemin "AASAP". Vai vispār "A". Lai nerodas mūžīga gaidīšana un sevis mocīšana.


"Man Tevis prasās
Kad es taisos lēkt pāri vulkāniem
Man Tevis prasās
Kad man jācīnās ar saviem dēmoniem
Man Tevis prasās
Kā Tev iet? " /Dons/

Bet labākā ziņa šovakar ir tā, ka Elzai es ļoti patīku un es esmu atklājusi tukšuma iemeslu 

- tas ir pirmais solis uz aizpildījumu. Ne tā? :) 



Dzīvē taču ir miljoniem reižu vairāk, par ko priecāties kā bēdāties!  

Oh na na what's my name

Manī ir sāpīgs, nesaprotams tukšums. Iespējams, pēc pelēcības paguruma es pārāk sapriecājos par gaišo, smaržīgo pavasari, izsmēlu savas rezerves.

Mazliet pietrūkst, lai ripotu. Bet, ja es kliegšu skaļāk, kāds to pamanīs un mani iešūpinās. 

Bet negribas kliegt, gribas, lai sadzird no klusuma, lai klusums ir tas, kas kliedz. 

Dzīves bagātība

Šis internetā klejojošais stāsts ļoti aizķēra manu lidojošo domu.

Kādu dienu bagātas ģimenes tēvs aizveda savu dēlu ceļojumā uz laukiem, lai parādītu, cik nabadzīgi var būt cilvēki. Viņi pavadīja veselu diennakti nabadzīga zemnieka ģimenē.
Kad viņi atgriezās, tēvs jautāja dēlam: “Nu, kā tev ceļojums?”
“Izcili, tēt!”
“Vai tu redzēji, cik cilvēki var būt nabadzīgi?” tēvs jautāja.
“O, jā!”
“Un ko tu uzzināji?”
Dēls atbildēja: “Es redzēju, ka mums ir suns mājās, bet viņiem ir četri. Mums ir baseins, kas sniedzas līdz dārza vidum, viņiem ir upīte, kam nav gala. Mums dārzā ir importētas lampas, viņiem ir zvaigznes. Mūsu iekšējais dārzs sniedzas līdz vārtiem, viņiem pieder viss horizonts”.
Kad mazais zēns beidza, tēvs bija zaudējis valodu.Viņa dēls piebilda: “Paldies tev, tēt, ka parādīji, cik nabadzīgi mēs esam!”

Pagātne

Ir lietas, kas vienkārši izgaist, izplēn pagātnes skavās. 

Tās paliek tur, un tās nevajag cilāt un pārskatīt, vajag ļaut tām mierīgi būt tur, kur tās piederas. Jāsamierinās ar to, ka tās ir tajā laika skalā, lai nevienam nebūtu astes, kas uzjundī kamolu kaklā. 

Ir lietas, kas vienkārši izgaist, izplēn pagātnes skavās. 

Un vislabākās lietas dzīvē taču nemaz nav lietas. 

Aizdegšu gaismu, lai redzētu tagadni ar to, kas patiešām tagadnē ir.

Novērtējums

Ir cilvēki, kam novērtējums ir ļoti svarīgs, es esmu no tiem. Man ir nozīmīgi, lai man tuvi cilvēki ar mani lepojas, lai atbalsta un lai pasaka kādreiz kādu lieku vārdu - "malacis, tas bija labi" vai citādi. Es negribu, lai mani slavē vai ceļ saulītē, vienkārši vēlos, lai novērē mani kā cilvēku savā vērtību skalā. Lai esmu noderīga un lepnumiņa vērta, lai cilvēki priecājas kopā ar mani par maniem panākumiem, sasniegumiem, idejām, tāpat kā es dzīvoju līdzi viņu virsotnēm un lejām ;)

Un tā arī lielākoties ir. Paldies par to, dzīve skaisti smaržo!

Bilde: http://eastburyprimary.blogspot.com/2010/03/proud.html